Latvijā pieaug būvmateriālu trūkums, tāpēc arvien lielāka nozīme ir būvgružu pārstrādei – drupinātam betonam un asfaltam, kas ir būtiski lētāki par jauniem materiāliem no karjeriem. Pieprasījums pēc otrreizēji izmantojamiem materiāliem jau pārsniedz piedāvājumu, taču to apjoms ir tieši atkarīgs no saņemto būvgružu daudzuma un drupināšanai nepieciešamajām enerģijas izmaksām.
Situāciju uzlabo augošais dabas resursu nodoklis, kas padara būvgružu apglabāšanu poligonos arvien neizdevīgāku, kā arī Eiropas Savienības prasības pārstrādāt vismaz 70% būvgružu. Lai gan Latvija šo robežu, iespējams, sasniedz vai pat pārsniedz, trūkst kvalitatīvu un pārskatāmu datu par pārstrādes apjomiem un to kvalitāti. Tas liecina, ka aprites ekonomikas potenciāls būvniecībā vēl nav pilnībā izmantots.
